Šodien atnāca pirmais sniegs. Nu, būtībā jau it kā nekas. Tīrais sīkums. Tikai no rīta, paskatoties pa logu un ieraugot balto pasauli, dvēselei sagribējās dziedāt, vīterot gluži kā cīrulim pavasarī. Tāpat vien. Tādos brīžos sajūtos kā bērns, pilns neviltota prieka par visparastāko lietu - par sniegu. Tāpēc, ka pirmais šogad, tāpēc, ka balts, tāpēc, ka tīrs. Un tāpēc, ka daudz.
Jasmīnkrūmam zari tā piesniguši, ka, no gultas skatoties, likās - debesis zied. Tikai pēc tam aptvēru, ka tas baltums ir sniega kalni uz nolīkušiem zariem. Izlēcu no gultas un atvēru logu - kāda smarža! Tas brīnum tīrais, dzidrais ziemas gaiss, kas atnāk tikai reizē ar aukstumu un salu. Pievelku pilnas krūtis. Mmm... Gribas elpot un elpot. Neatdzeroties. Bet sāk salt. Žēl aizvērt logu, tomēr laist ziemu istabā arī gluži nevar. Tāpēc taisu logu ciet.
Pēkšņi gandrīz pie pašas auss atskan priecīgs „čivčivčiv!” Un jasmīnkrūmā iešaujas bariņš zvirbuļu - tā, ka sniegs vien pajūk. Un nemaz neliekas traucēties par manu klātbūtni. Klusiņām aizveru logu un smaidīdama noskatos sīkajos putniņos. Par ko viņi priecājas? Aukstums un sniegs taču nozīmē, ka būs trūcīgāk ar barību. Bet putni nerimstas. Troksnis pamatīgs, sniegs iet pa gaisu un krūms līgojas vien. Varbūt arī viņi jūtas apreibuši no pirmā sniega? Tāpat kā es? Kas zina, kas par domām rosās tāda maza čivinātāja galviņā. Bet putnu prieks izskatās patiesi neviltots. Stāvu un skatos labu brīdi, līdz tie pēkšņi visi reizē paceļas spārnos un - spudūc! Krūms nolīgojas vien.
Taisos jau aizvilkt aizkaru, kad prātā iešaujas draiskulīga doma. Atveru vēlreiz klusām logu, pieraušu pilnu sauju pūkaina un burvīgi auksta sniega, pieveru logu un klusām apeju apkārt gultai. Brīdi stāvu un skatos, kā mans mīļais saldi šņākuļo. Tad uzmanīgi paceļu segas stūri un visu sniega sauju uzberu viņam uz kailajām krūtīm. Kas par brēcienu! Drošības labad atlec no gultas vismaz metru. Nevaldāmi jāsmejas, nevaru rimties. Vīrs, sniega pamodināts, raušas no gultas ārā: „Nu, pagaidi, draiskule, tūlīt tev arī tiks!” Iespiedzos un laižos lapās. Tomēr pilnīgi sveikā neizsprūku. Vīīī! Un sniegs jau kūst uz mana kakla un tek pa ādu lejup. Vīrs smejas. Es arī. Un pēkšņi sajūtos tik maza, brīva un laimīga kā bērns. Cik burvīgs rīts! Apskauju savu mīļo un dāvāju viņam maigu skūpstu. Viņš saka: „Tu smaržo pēc ziemas” un silda manus aukstos pirkstus pie sava vaiga. Man kļūst tik silti un labi - kā nosalušam putna bērnam siltā azotē.
Cik labi sākusies diena! Un tāda skaista un balta visa pasaule ap mums. Labrīt, mīļie! Iesim apsveikt ziemu!
Ziemas rītam piedzimstot
Baltas sniega kaijas
Manā logā skrien,
Loga rūts kā maijā
Ābeļdārzi zied.
Balti spārni lido,
Baltas spalvas krīt...
Logam balti smaidot,
Piedzimst ziemas rīts.
Putni manā logā,
Ziedoņlaika prieks -
Viss tas saucas kopā
Pirmais ziemas sniegs.
Iesnigsim!
Skauj ziemas baltās rokas mūs
Un pelēkums kā ledus kūst.
Tik sasodīti skaisti snieg!
Prāts paliek rāms un stieg, un stieg...
Nāc, iesim, draugs, un ziemā bridīsim,
Nāc, iesim, sniega misi svētīsim!
Tad snigsim kopā kupenā,
Kas balta, mīksta, drupana...
Nu visi esam mēs zem sniega,
Tik balti pūkaina un liega.
Cik brīnišķīga sajūta!
Cik rāma, klusa atpūta!
Iesniegot
Lēnām un domīgi debesis snieg
Lielām un pūkainām pārslām.
Kājas man smaidošā kupenā stieg,
Sajūtos kupenas māsa.
Māsiņa ziema, ak, viltniece tu!
Nemanot kupenā māni.
Tā jau es drīzi vien iesnigšu
Baltumā tavā kā sapnī.
Lēnām un domīgi debesis snieg.
Neatbild ziema, tik smaida.
Lai jau tiek ziemai tas uzvaras prieks -
Iegrimstu sniegā kā laikā.
Pārslas tik griežas un riņķo, un skrien.
Aizveru acis - cik labi!
Klājas man pāri balts debesu miers,
Pilda ar svētību mani.
Pāri visam
Sniegs virs galvas, sniegs zem kājām.
Pāri ceļiem, pāri mājām,
Pāri mežiem, laukiem, pļavām...
Pāri stipram, pāri vājam.
Sniegs kā saule - visiem dala
Savu balto atnākšanu,
Pilnām riekšām silti smaida,
Kaisot debess svētībiņu.
***
Debesīs, mākoņu klēpī,
Piedzima sniegpārsla sīka,
Virpuļiem laidās uz zemi,
Mirdzoši balta un tīra,
Zemītei sveicienus nesa
Ikviena stariņa galā,
Pūkaina mazliet un vēsa
Izkusa tavējā smaidā...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru