2010. gada 23. oktobris

Nakts dzīvnieka piezīmes

Kā man patīk darboties nakts laikā! Tā ir pati labākā diennakts daļa. Visi guļ. Mājās un arī aiz loga - pilnīgs miers un klusums. Un es, uzlikusi austiņas, kaifoju, klausīdamās mūziku vai kādu e-bibliotēkas audioierakstu un darbodamās datorā.

Ko tikai visu naktī nevar sadarīt! Nerunāsim par to, ka daža laba interesanta lapa naktī kustas tik ātri un paklausīgi, kā nekad dienas laikā - tas jau pats par sevi saprotams. Šajā pasaules daļā cilvēki guļ, serveri nav pārslogoti, tāpēc vari sirot interneta plašumos pēc sirds patikas.

Ja neinteresē internets, daru ko citu. Man dators pilns ar interesantām lietām. Jāatzīstas, ka lielākoties gan tās ir fotogrāfijas, darbs un eksperimenti ar kurām ir nebeidzami. Tomēr ne tikai tās. Pa vienu nakti var bez pūlēm dabūt kopā vienu divus slaidu šovus. Var apstrādāt audio failus (ir man arī tāds niķis - šo to ielasīt un saglabāt virtuālā variantā). Ja ir iedvesma - var paslīpēt agrāk rakstītus tekstus vai dzeju. Ja labpatīk apciemot Mūzai, tad varu rakstīt kaut līdz rītam (ir gadījies). Bet, kad uznāk pavisam draisks noskaņojums, kaķe soļo uz virtuvi un sāk kaut ko meistarot. Dažu labu reizi ir gadījies, ka uz rīta pusi, kad smarža jau staigā pa visu dzīvokli, gaisu ostīdams, virtuvē iečāpo galīgi samiegojies vīriņš un tiek pie siltas un smaržīgas maizes šķēles ar kādu saldo sviestu (viņam vislabāk garšo sviests ar medu un mazliet kanēļa) vai tikko no plāts noņemtiem, vēl karstiem cepumiem. Pēdējā laikā man iepaticies ņemties arī ar elektrisko maizes cepamo krāsniņu. Rezultāts nudien ir tā vērts.

Vēl naktīs es šad tad klusītiņām lavos laukā no mājas, lai paklīstu apkārt pa kvartālu, nakts bildes medīdama. Īpaši tad, ja naktī uznāk liela migla vai griežas putenis. Re, šitā ir viena no manām mīļākām bildēm, kas tapusi tādu nakts medību laikā - laterna miglā.



Ziemas naktīs, kad pamatīgi sasnidzis, es labprāt dodos laukā atrakt celiņus. Kas par baudu tā savā nodabā klusiņām darboties! Vai biezi saģērbjos un tāpat vien klusi klīstu pa kvartālu. Tāds gaiss un debesis ir tikai nakts vidū. Reizēm vienkārši iebrienu kupenā, sastingstu un ieklausos naktī.

Smaidu

Es esmu viena.
Bet ir tik labi.
Sniegs smaida koku zaros,
Mēness - gaišā mākonī.
Viss ap mani smaida.
Arī nakts.
Es esmu viena.
Stāvu, līdz ceļiem iebridusi
Pūkainā sniega kupenā,
Smaidošu sniegpārslu miljonos,
Un jūtu, kā tās smaida uz mani.
Es esmu viena.
Ir tikai nakts, klusums un es.
Bet es stāvu sniegā
Un smaidu -
Tāpat vien, bez iemesla.
Kā sniegs -
Sev, naktij un pasaulei.
Es esmu viena.
Liela, balta, smaidoša
Milzu sniegpārsla
Miljons māsu vidū.
Stāvu. Un smaidu.
Un esmu laimīga.
Tāpat vien, bez iemesla.

Reizēm aizstaigāju arī mazliet tālāk. Jo nakts vidū pilsēta guļ. Tikai laternas nomodā. Laternas un es.

Mana zeltacu kaķe

Ak, laterna, zeltacu kaķe mana,
Nakts blandoņa nerātnā, skaistā!
Nāc, iesim un klīdīsim kopā abas
Pa naksnīgiem parkiem un ielām!

Ar tevi pie rokas sajūtos droša,
Tu - pilsētas jumprava slaidā,
Tavs smaids pie auss man kā saulīte spoža,
Kas līdzi tik mirdzoša staigā.

Kā piesmaidi nakti, tu, blēde skaistā,
Kā vilinot smaidi un soli!
Tavs smaids tik sajūtams, tas virmo gaisā
Un izgaismo ikkatru soli.

Ak, laterna, smaidošā ilūzija,
Ak, zeltainā skaistule mana!
Kā rītausmā gaistoša vīzija
Ar mani tu allažiņ kopā.

Mēs - blandoņas naksnīgas esam abas,
Mēs abas - nakts dvēseles skumjas.
Es cilvēks, tu lieta, bet - kaķa daba
Mums abām šai dzīvē ir dota.

Caur nakti klīstam un sveicinot smaidām
Gan pašas sev, gan naktij melnai.
Mēs dāvājam smaidus tumsai, kas gaida
Un dala tos pilsētai senai.

Ak, laterna, zeltacu kaķe mana,
Tu runā bez vārdiem, vien smaidi.
Cik skaista ir tāda nakts klaiņošana!
Es eju, jo zinu - tu gaidi.

Kā visi kaķveidīgie pa īstam es dzīvoju naktīs. Visas manas maņas, sajūtas, izjūtas, emocijas un radošās domas atmostas tieši naktī. Nakts - tā ir mana pasaule, mana valstība. Man patīk būt divatā ar viņu. Jo viņa ikreiz ir īpaša. Bet visvairāk man tomēr patīk vēla rudens un aukstas ziemas naktis. Tās ir pavisam īpašas. Citādas. Tādās naktīs debesis kļūst augstas un dzidras, bet zvaigznes - lielas un tuvas. Un naktij ir cita elpa. Ir grūti to izstāstīt. To var tikai izjust. Ienirt tādā naktī un saplūst ar viņu, kļūt par daļu viņas veselumā. Un ļaut, lai nakts tevi saudzīgi paņem saujā - kā mazu zvaigznīti.

Caur mani elpojot

Spīd mēness kā spoža, apaļa poga
Tai tumšā un augstā debesu logā,
Un mākonis noskatās skaudīgi, kāri
Kā sudraba gaisma līst tumsībai pāri.

Ne vēja šalku, ne lietus. Vien klusums.
Un tīra sudraba pilnmēness brīnums.
Tik tīrs un spirdzinošs gaiss naksnīgais šķiet,
Ka liekas - caur plaušām man debesis iet.

Es daļa kļūstu no visuma telpas,
Man cauri ij zvaigznes, ij mēness elpo.
Un nešķiet ne salti, ne auksti man -
Caur mani nakts un rudens, un debesis skan.

Rudens naktī

Kādas zvaigznes - skaidras un augstas -
Mirgo debesu tumšajā plaukstā!
Tumsa, dzidra un caurspīdīga,
Apskauj debesu bezgalību.

Zvaigznes dzirkstī kā vīns tumšā glāzē,
Staro kā asteres māla vāzē.
Mēness tik apaļš, pilnīgs un spožs,
Tam jau nesalst, tas - rudensdrošs.

Rudenīgs saltums elpo sejā,
Mēnesis smīnīgs skatās lejā.
Klusums un miers bezvēja telpā.
Ieklausās sirds rudeņa elpā.

Vējainas naktis ir pavisam citādas. Tad ne tikai gaisā vai vēja pūsmā, bet arī pašā nakts elpā ir sajūtams nemiers un trauksme. Skrien vējš, skrien koku zari, skrien mākoņi un mēness - kā apmaldījies debesīs.

Nakts vīzija

Pelēku, plušķainu mākoņu vilku
Tumšās debesis pilnas,
Mākoņu vidū kā vadonis baram -
Apaļš mēnesis zvilnē.

Plušķainām astēm un iesirmām krēpēm
Traucas debesu vilki.
Ar vēju, ar vēju, tikai uz priekšu!
Nav laika apstāties ciltij.

Pār mājām, pār kokiem, pār laukiem skriešus,
Astēm debesis kulstot,
No rudens teciņiem ziemā skrien iekšā,
Ķepām sniegu jau jūtot.

Aizauļo naksnīgo debesu zvēri,
Pazūd gluži bez skaņas.
Vientulis mēnesis paliek uz vietas,
Nav par zvēriem tam daļas.

Ja tādās vējainās naktīs līst, tad arī lietus ir steidzīgs un skrien slīpām šaltīm - cauri koku zariem, cauri laternas gaismai... Ja vējš norimst - lietus lāsītes laternu gaismā mirgo kā dzīvi kristāli, kas plūst, saplūst, aug lieli un tad aizlido tumsā.

Vēl man naktīs patīk fotografēt savus logus - aizsvīdušas rūtis, lietū raudošas rūtis, aizsnigušas, leduspuķēs ziedošas... Tā ir atkal pavisam cita pasaule, kaut kas vidū starp šeit un tur, starp iekšā un ārpus.





Leduspuķes īpaši skaistas kļūst pirms rīta ausmas - kā tāda pasaka zilos toņos.




Nakts - tas ir mans laiks. Tumša, klusa, dziļa, noslēpumaina. Mazliet nogurusi no dienas kņadas un steigas. Iegrimusi pati sevī. Domīga, apcerīga, lēna, nesteidzīga... Un allaž viena. Es mīlu nakti. Un saprotu to.


Rudens viducī


Tercīna lapkritī

Tik viegli, maigi zelta lapas kaisās -
Bez steigas, mierīgi un ritmā savā.
Kā katru gadu dzērves baros lasās
Tai tālā, klusā purva malas pļavā.
Un nesteidzoties sīkie miķelīši
Ver ziediņus kā acis, rasas valgas,
Un nebaidās, kad atnāk salnas rīti
Vai pāri dārzam salta migla veļas.
Ir rudens rīti drēgni, nesteidzīgi...
Un ļoti skaisti - tad, kad saule ceļas.



Rudens ir tik aizņemts gadalaiks, ka nekādi nesanāk laika vienkārši piesēst un papļāpāt ar datoru, vienmēr gadās kaut kas cits, ko nevar atlikt. Tā nu lielais kaķis nav šeit kādu laiciņu ievilcis nevienu pašu naga švīku. Nebija laika, bija jābauda rudens.

Atļaujos (Rudens valsis)

Dejoju valsi ar rudeni,
Spēlējos, smejos un ķircinos,
Griežoties zeltainā lapkritī,
Lidojot rudeņa skāvienos.

Atļaujos spēlēties smiedamās,
Rudeņa sajūtu izbaudot,
Kopā ar bērzlapām griezdamās,
Kopā ar kļavlapām - uguņos!

Atļaujos. Priecājos. Nebaidos -
Manējais rudens vēl tālumos.
Vēl tikai nojausmas atvējo,
Vasaras viducī zeltījot.

Dejoju valsi ar rudeni,
Izbaudu krāsaino skurbumu,
Lapkriša zeltainā putenī
Ieraugu patieso skaistumu.

Nekad neesmu bijusi no tiem cilvēkiem, kas spējīgi regulāri un rūpīgi rakstīt dienasgrāmatu. Vienmēr esmu rakstījusi tikai tad, kad rodas attiecīgs noskaņojums. Ir acīmredzams, ka virtuālā dienasgrāmata ne ar ko neatšķiras. Un vēl, kas interesanti, - iedvesma dzejas rakstīšanai un iedvesmai dienasgrāmatai - tās ir divas dažādas lietas. Pilnīgi noteikti.

Un vēl taču bija arī tas lielais sēņošanas laiks! Šoruden - īpaši devīgs un skaists. Kāds prieks klaiņot pa mežu ar fotoaparātu! Un tas jau nekas, ka fotogrāfs reizēm pats slapjš līdz pēdējai vīlītei - tas vienkārši pieder pie lietas :)



Reizēm, fotografējot sēni, iznāk īsts darbs ar modeli... :)



Tas agra rudens rīta dzidrais un dzestrais gaiss, mmm...



Ļoti patīk paskatīties uz sēni no tāda kā gliemeža skata punkta :)



Un tas nekas, ka lielākā daļa sēņu, ko fotografēju, nav ēdamas. Vai tad tādēļ tās top mazāk skaistas? Ne jau viss, kas ir skaists, jābāž mutē. Ziedus taču mēs neēdam!



No visām sēnēm pašas mīļākās man laikam tomēr ir cūcenes. Pati nezinu, kāpēc. Varbūt tādēļ, ka tās tik grūti atrodamas? Lai gan vispār man viņas arī ļoti garšo...



Pa šo laiciņu, kamēr netiku apmeklējusi šo smilšu kasti, tapis gan dažs labs dzejolis, gan izmēģināta kāda jauna recepte virtuvē, gan iemēģināta roka jaunā tehnikā fotogrāfiju apstrādē. Nevaru izdalīt vienu svarīgāko, jo viss, ko es konkrētā brīdī daru, man ir vienlīdz interesanti. Dzejas rakstīšana, darbošanās virtuvē vai eksperimenti ar fotogrāfijām - tas viss ir radošs process, kas ievelk sevī un pārņem tā, ka aizmirsti gan par nogurumu, gan par laiku, gan par visu pārējo. Vienkārši iegrimsti tajā, ko dari, pāri ausu galiem. Un no tādas apsēstības reizēm top kas tīri interesants. Pati interesantākā lieta, ko pēdējā laikā esmu pamēģinājusi, ir kolāžu veidošana, sapludinot fotogrāfijas.

Vienmēr esmu gribējusi prast gleznot, bet, tā kā tāda talanta man nav, tad izlīdzos ar fotoaparātu un datoru. Reizēm, tā eksperimentējot un spēlējoties, sanāk kas interesants un skaists. No jaunajām kolāžu bildēm saliku slaidu šovu un pievienoju mūziku. Nosaucu par „Divi vienā”. Īsti taisnība jau nu gan nav, jo vietām ir krietni vien vairāk, kā divi vienā, bet tas jau nekas :)



Kvalitāte šeit diemžēl nekāda dižā nav :( Ja ir vēlēšanās video noskatīties gana lielā izmērā un labā kvalitātē, tad laipni lūgtum manā Draugiem.lv kontā: http://www.draugiem.lv/gallery/?pid=106421148