Šorīt cauri piesvīdušam logam ieraugu kaut ko sarkani oranžu, ieskatos ciešāk - mežvīna lapa. Pirmā rudens krāsās. Urrā! Tad drīz vien jau visa mājas siena degs rudens ugunīs. Un Pantera ķers fotoaparātu un dosies krāsu medībās tur, kur vēl nav būts. Lai gan nekāda īpaša medīšana jau nav vajadzīga - rudens tāpat kā citi gadalaiki vienkārši kāpj iekšā pa logu.
Skatos, ka arī mežvīnu ogas jau nobriedušas - tad drīz vien sāksies lielā rosība. Jo odziņas garšo daudziem. Nesen sēžu uz dīvāna, paceļu acis un skatos - vienā vietā mežvīni šūpojas. Bet laukā pilnīgs bezvējš! Ceļos un eju skatīties. Bet tur zarā rosās maza, mazītiņa pelīte, odziņas grauzdama. Ieraudzīja mani cauri stiklam un izbīlī sastinga.
Divi acu pāri sastapās -
Pelīte mežvīna zarā,
Es šaipus logam.
Tā arī blenzām viena uz otru minūtes divas. Tad es lēnām atkāpos, lai netraucētu viešņu.
Bet nu jau drīz sāksies nopietnāki darbi - mežvīnos aiz mana logs tiks atklāts sezonas sabiedriskās ēdināšanas iestādījums - krodziņš „Zem sārtajām lapām”.
Krodziņā
Zvirbuļi skaļu ballīti rīko
Mežvīnu tumšsārtās lapās,
Daudz ir viesu, kas cer un tīko
Iecirst knābi ogās saldskābās.
Mežvīnu krodziņam slava laba,
Viesus te mielo un gaida.
Apkārt svaigs gaiss un brīva daba,
Sārtās lapas pa gabalu smaida.
Galdiņu diezgan, vietu netrūkst,
Lapas sargā no vēja un lietus.
Ilgi jo ilgi viesus te ielūgs,
Aizlidos vieni - citi būs vietā.
Mežvīnu krodziņš - zvirbuļu prieks,
Lielos putnus te nelaiž iekšā,
Vārna, kaija, balodis - lieks,
Durvis ciet un aizkari priekšā.
Tikai zvirbuļiem atvērts vienmēr
Krodziņš “Zem sārtajām lapām”,
Krodziņu slēgs un durvis ciet vērs,
Mežvīni būs kad bez ogām un lapām.
Un tad cauru dienu skanēs skaļi ķīviņi, ogu ķekari bunkšķēs pret loga stiklu un reizēm arī spalvas ies pa gaisu. Ik pa laikam mežvīnos mēģinās nosēsties pa kādam balodim - neizdosies, jo putni par smagiem. Pa pretējās mājas jumta malu atkal cierēs neapmierinātas vārnas, nebeidzamo mielastu nīgri vērodamas un ik pa brīdim brīdinoši ieķērkdamās...
Bet es ieņemšu labāko vietu pirmajā rindā ik sezonas izrādē un baudīšu to mēneša garumā. No pusmetra attāluma. Kurā vēl teātrī tādas VIP ložas iespējamas?
Maestro Rudens darbnīcā
Koši mežvīni logā man smejas,
Kastaņu lapotnes ugunīs kvēl.
Daba rudenī - skaista kā dzeja,
Ejošās vasaras nemaz nav žēl.
Rudens - gleznotājs krāsās mērc otu,
Triepienos degošos ainava plaukst.
Spētu - ij debesis apgleznotu,
Tīrais sīkums, ka slapjš ir vai auksts.
Krāsas ar sauli un gaismu maisot,
Lietus pilieniem vieglītēm šķaidot,
Meistars gleznai tādu dzīvību dod!
Impresionistiem - vien apbrīnot.
Brītiņu īsu ir visa daba -
Sākot ar kokiem un zāli beidzot, -
Maestro Rudens uguņu varā.
Cilvēkiem pelēkiem kas gan to dos?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru